Latvija ir no jauna apliecinājusi savu stingro apņemšanos starptautiskajai sadarbībai, atbildīgai pārvaldībai un kosmosa miermīlīgai izmantošanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Komitejas par kosmiskās telpas miermīlīgu izmantošanu (COPUOS) 69. sesijā.
Latvijas kosmosa nozare turpina attīstīties, un arvien vairāk uzņēmumu un pētniecības organizāciju izrāda interesi par dalību Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) projektos. Lai stiprinātu Latvijas organizāciju spēju veiksmīgi konkurēt ESA iepirkumos, ir izstrādāts praktisks ceļvedis "Bidding for ESA Contracts: The Essential Guide – Latvia".
Latvija ir spērusi vēl vienu soli kosmosa jomā – vizītes laikā Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) galvenajā mītnē Vašingtonā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde un NASA administrators Džareds Aizekmans (Jared Isaacman), pirmdien, 20. aprīlī, parakstīja vienošanos ar NASA, pievienojoties starptautiskajai iniciatīvai Artemis Accords. Šī vienošanās iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas globālajā kosmosa izpētes kopienā un paver jaunas iespējas gan zinātnei, gan uzņēmējdarbībai.
GeoHub ir ģeotelpisko datu platforma, ko izstrādājis Baltic Satellite Service un kas atbalsta satelītu un citu telpisko datu apstrādi, analīzi un izmantošanu praktiskiem lietojumiem dažādās nozarēs.
Kā 31. martā Kosmosa izpētes centrā notika ikgadējais seminārs par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) nacionālajā programmā (Requesting Party Activities – RPA). Pasākuma laikā ESA pārstāvji sniedza praktiskus norādījumus par projektu priekšlikumu izstrādi, RPA programmas struktūru, finansēšanas iespējām un dalības mehānismiem.
Latvijas Universitātes (LU) Zinātnes un tehnoloģiju fakultātē (ZTF) ir uzsākta Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) Copernicus atmosfēras monitoringa dienesta nacionālās sadarbības programmas (CAMS NCP) īstenošana Latvijā. Šī iniciatīva ir daļa no Eiropas Komisijas Copernicus Zemes novērošanas komponentes ES kosmosa programmā, kuras mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes atmosfēras novērojumu un prognožu datus, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu vides, veselības, enerģētikas un klimata nozarēs.
Latvijas tehnoloģiju uzņēmums LMT Group ir paziņojis par stratēģisku 12 mēnešu attīstības iniciatīvu sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA), lai izstrādātu jaunas paaudzes universālu IoT (lietu interneta) savienojamību. Projekta mērķis ir izstrādāt IoT moduli, kas darbojas gan mobilajos, gan satelītu tīklos, ļaujot ierīcēm saglabāt savienojumu gandrīz jebkur.
ESERO (Eiropas Kosmosa izglītības resursu birojs) Latvija informācijas diena pulcēja Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un nacionālās izglītības ieinteresēto pušu pārstāvjus — gan no Rīgas, gan reģionālajām pilsētām, piemēram, Cēsīm, Liepājas un Daugavpils — lai izpētītu ESA izglītības programmu lomu un ESERO nākotnes ieviešanu Latvijā.
Trešdien, 14. janvārī, Izglītības un zinātnes ministrijā notika Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) delegātu mācības. Šī ir pirmā reize, kad šādas mācības notiek Latvijā un tas ir nozīmīgs ieguldījums efektīvai Latvijas pārstāvniecībai EKA.
Latvijas kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums Deep Space Energy ir piesaistījis 350 000 eiro pirmsēklas finansējumu no diviem avotiem: vietējā fonda Outlast Fund un Linasa Sargautisa — Lietuvas kosmosa jaunuzņēmuma NanoAvionics (tagad Kongsberg NanoAvionics) līdzdibinātāja.
IT Izglītības fonds, kas dibināts 2015. gadā ar mērķi attīstīt un stiprināt IT un tehnoloģiju izglītību Latvijā, šogad atzīmē desmito darbības gadu. Šajā laikā fonds kļuvis par nozīmīgu tiltu starp publisko un privāto sektoru, veidojot spēcīgas partnerības un īstenojot ilgtermiņa iniciatīvas, kas būtiski ietekmējušas Latvijas izglītības vidi.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa 9. decembrī rīkoja tikšanos par kosmosa nozares attīstības perspektīvām un iespējamajiem nozares pārvaldības modeļiem. Sanāksmē piedalījās Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministriju pārstāvji, Rīgas Tehniskās universitātes, Ventspils Augstskolas un Elektronikas un datorzinātņu institūta pārstāvji, Valsts prezidenta kanceleja, kā arī nozares lielākie uzņēmēji.
Ministru kabinets (MK) 2. decembra sēdē atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas pozīciju ES Konkurētspējas padomē, kur tiks apspriesta jaunā Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programma “Apvārsnis Eiropa 2028 - 2034” ar plānoto 175 miljardu eiro budžetu, kā arī Eiropas kosmosa drošības regulējums. Latvija diskusijā uzsvērs nepieciešamību stiprināt pētniecības izcilību, nodrošināt efektīvus finansēšanas instrumentus un saglabāt ambiciozu atbalstu dalībvalstīm ar straujas izaugsmes potenciālu.
Šodien, 27. novembrī, noslēdzās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Ministru padomes sanāksme Brēmenē, Vācijā, kurā Latviju pārstāvēja izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes vadīta delegācija. Trīsgades nozīmīgākajā politiskā sanāksmē no 26. līdz 27. novembrim EKA Ministru padome vienojās par kopējo budžetu, prioritātēm un turpmākajām investīcijām Eiropas kosmosa nozarē. Latvija apstiprināja dalību vairākās stratēģiski nozīmīgās EKA programmās, kas sniegs praktisku ieguvumu sabiedrībai, zinātnei, drošībai un tautsaimniecībai.
Šonedēļ, no 25. līdz un 27. novembrim, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzturēsies vizītē Brēmenē, Vācijā, kur norisināsies Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Ministru padome – trīsgades nozīmīgākais notikums kosmosa politikas jomā. Par Eiropas kosmosa politiku atbildīgie ministri sanāks, lai noteiktu galvenās prioritātes reģiona kosmosa politikas attīstībai, kā arī pieņems EKA nākamo trīs gadu budžetu. Latvijas delegāciju EKA Ministru padomē vadīs izglītības un zinātnes ministre.
Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās kopš 2020. gada kļuvusi par nozīmīgu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Šī līdzdalība stiprina nacionālo zinātnes un inovāciju potenciālu, veicina jaunu tehnoloģiju attīstību un rada risinājumus, kas arvien biežāk nonāk mūsu ikdienā.
Otrdien, 7. oktobrī, valdība apstiprināja Latvijas plānu parakstīt starptautisko sadarbības ietvaru, kas pazīstams kā Artemīdas vienošanās (Artemis Accords), ko dēvē arī par Artemīdas nolīgumu par miermīlīgu un ilgtspējīgu kosmosa izpēti. Vienošanās nosaka pamatprincipus tam, kā valstis sadarbojas kosmosa izpētē un tehnoloģiju attīstībā, balstoties uz pārredzamību, atbildību un ilgtspēju. Jāatzīmē, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierosināto un Ministru kabineta apstiprināto lēmumu pieņēma Pasaules Kosmosa nedēļas laikā, ko visā pasaulē atzīmē no 4. līdz 10. oktobrim.
Rīgā pirmo reizi Baltijas jūras reģionā norisinājās starptautiskā konference “Big Data from Space 2025” (BiDS2025) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas kosmosa datu un tehnoloģiju notikumiem, kas notiek reizi divos gados. Šī bija jau septītā konference, kas šogad vienkopus pulcēja vairāk nekā 520 dalībnieku no 44 pasaules valstīm, tostarp zinātniekus, tehnoloģiju ekspertus, uzņēmējus un politikas veidotājus no visas Eiropas un ārpus tās. Pasākums parādīja, ka Latvija arvien pārliecinošāk nostiprina savu vietu Eiropas kosmosa un inovāciju ekosistēmā, rīkojot plaša mēroga starptautisku konferenci.
Otrdien, 7. oktobrī, valdība atbalstīja Latvijas pievienošanos starptautiskajam sadarbības ietvaram “Artemis Accords”, kas pazīstams kā Artemīdas vienošanās par miermīlīgu un ilgtspējīgu kosmosa izpēti. Tā nosaka pamatprincipus, kā valstīm sadarboties kosmosa izpētē un tehnoloģiju attīstībā, balstoties uz caurspīdīgumu, atbildību un ilgtspējību. Zīmīgi, ka Izglītības un zinātnes ministrijas virzītais un Ministru kabineta (MK) apstiprinātais lēmums pieņemts tieši šonedēļ – laikā, kad no 4. līdz 10. oktobrim visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules kosmosa nedēļa.
Šonedēļ Rīga kļuvusi par Eiropas kosmosa datu un inovāciju centru – 1. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā svinīgi atklāta starptautiskā konference par lielajiem datiem no kosmosa “Big Data from Space 2025” (BiDS2025). Vērienīgajā pasākumā reģistrējušies vairāk nekā 600 zinātnieku, industrijas pārstāvju, politikas veidotāju un uzņēmēju no visas pasaules, lai diskutētu par lielo datu un kosmosa tehnoloģiju izmantošanu sabiedrības, ekonomikas un drošības stiprināšanai. Konference norisinās septīto reizi.
Kosmosa nozare Eiropā strauji attīstās un iegūst arvien lielāku nozīmi. Jaunais Eiropas Savienības (ES) Kosmosa akta priekšlikums paredz samazināt kosmosa atkritumus, stiprināt kiberdrošību un veidot kopēju tirgu kosmosa pakalpojumiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā nacionālā atbildīgā iestāde kosmosa jomā aicina Latvijas zinātniskās institūcijas, uzņēmumus un citus interesentus iepazīties ar regulas projektu un līdz š.g. 25. septembrim iesūtīt komentārus.
2020. gada 27. jūlijā, Latvija kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti. Piecu gadu laikā šis statuss ir kļuvis par nozīmīgu pamatu Latvijas kosmosa nozares attīstībai, paverot durvis gan starptautiskai sadarbībai un zinātniskai izaugsmei, gan tehnoloģiskām inovācijām un cilvēkkapitāla attīstībai.
Kosmosa nozares jaunuzņēmumi varēs saņemt 80 000 eiro grantus, izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras biznesa inkubatoru Latvijā — ESA BIC Latvia, kā paredzēts jaunajā vienošanās starp inkubatoru un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta "Atbalsts jaunu tehnoloģiju attīstībai ESA BIC Latvia" īstenošanu.
SIA Baltic Satellite Service ir laidusi klajā modernizētu attālinātā meža monitoringa risinājumu, ko darbina satelītdati un Zemes novērošanas analītika. Nodrošināts ar GeoHub.net platformas starpniecību, šis pakalpojums piedāvā gan bezmaksas, gan komerciālus satelītattēlus, lai sniegtu reāllaika ieskatus meža dinamikā visā Baltijas reģionā.
Valdība šodien, 2025. gada 25. jūnijā, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos grozījumus, kas paredz 4,9 miljonu eiro papildu ieguldījumu Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās. Šis finansējums sekmēs Latvijas zinātnes un augsto tehnoloģiju nozares attīstību, veicinās uzņēmumu un pētniecības institūciju dalību starptautiskos projektos un nodrošinās taustāmus ekonomiskos ieguvumus. Vienlaikus tas stiprinās inovāciju potenciālu un starptautisko sadarbību, kas ir būtiska Latvijas konkurētspējas un drošības nodrošināšanai. Kopā ar valsts budžeta līdzfinansējumu Latvijas ieguldījums 2026. gadā sasniegs sešus miljonus eiro.
Urethanes Technology International 2025. gada vasaras numurs ietver visaptverošu rakstu, kas izceļ Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta ieguldījumu Eiropas jaunākā kosmosa palaišanas transportlīdzekļa — Ariane 6 — izstrādē.
2025. gada 4. jūnijā Latvijas izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde aizvadīja tikšanos ar Indijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Namratu S. Kumaru (Namrata S. Kumar). Tikšanās laikā tika pārrunātas abu valstu sadarbības iespējas augstākās izglītības un pētniecības jomā, jo Indija ir viena no pasaules vadošajām informācijas tehnoloģiju un inovāciju eksportētājvalstīm.
2025. gada 23 maijā, Latvija oficiāli kļūst par dalībvalsti Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (Treaty on Principles Governing the Activities of States in the Exploration and Use of Outer Space, including the Moon and Other Celestial Bodies) jeb Kosmosa līgumam. Tā darbības mērķis ir uzturēt mieru, drošību, mazināt konfliktu riskus un veicināt sadarbību kosmosā.
Airbus (biržas simbols: AIR), Leonardo (Borsa Italiana: LDO) un Thales (Euronext Paris: HO) ir parakstījuši saprašanās memorandu, kura mērķis ir apvienot to attiecīgās kosmosa aktivitātes jaunā uzņēmumā.
2025. gada 23. maijā Latvija oficiāli pievienojās Līgumam par principiem, kas reglamentē valstu darbību kosmosa izpētē un izmantošanā, ieskaitot Mēnesi un citus debess ķermeņus, jeb Kosmosa līgumam. Tā mērķis ir uzturēt mieru un drošību, mazināt konfliktu risku un veicināt sadarbību kosmosā.
