Latvijas kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums Deep Space Energy ir piesaistījis 350 000 eiro pirmsēklas finansējumu no diviem avotiem: vietējā fonda Outlast Fund un Linasa Sargautisa — Lietuvas kosmosa jaunuzņēmuma NanoAvionics (tagad Kongsberg NanoAvionics) līdzdibinātāja.
Kopā ar līdz šim piesaistītajiem grantiem un publisko finansējumu Deep Space Energy ir nodrošinājis kopumā 930 000 eiro. Šie līdzekļi paredzēti tehnoloģijas attīstīšanai līdz līmenim, kurā tās darbība ir demonstrēta laboratorijā, droša izejmateriālu un ģeneratora kā apakšsistēmas ražošanai nepieciešamo komponentu piegādes ķēdes izveidei, kā arī sadarbības veidošanai ar potenciālajiem klientiem — kosmosa sistēmu integratoriem.
Deep Space Energy dibinātājs Mihails Ščepanskis neslēpj, ka finansējuma piesaiste kosmosa nozares projektam ir ļoti grūta, īpaši Latvijā.
"Deep Space Energy gadījumā vairāki faktori sakrita mūsu labā. Pirmkārt, mums izdevās nodrošināt publisko finansējumu, kas samazināja risku privātajiem investoriem, kā arī kapitālu tehnoloģiju attīstībai. Otrkārt, mums jau bija līgumi ar Eiropas Kosmosa aģentūru, kas nozīmē, ka aģentūra — ar visu savu tehnoloģisko ekspertīzi — tic mūsu risinājumam. Treškārt, es neesmu iesācējs jaunuzņēmumu dibinātājs — man ir pieredze tehnoloģiju jaunuzņēmuma Cenos attīstīšanā. Izšķiroša nozīme bija arī eņģeļinvestora piesaistei, jo mūsu gadījumā tas ir nozares eksperts, kas palīdzēja Outlast fondam noticēt mūsu tehnoloģijai, lai gan tā joprojām atrodas ļoti agrīnā stadijā," skaidro Ščepanskis.
Egita Poļanska, riska kapitāla fonda Outlast Fund partnere, uzsver, ka, lai gan kosmosa enerģijas tehnoloģijas gadu desmitiem ir bijušas ierobežotas, tagad beidzot sāk veidoties nepieciešamie priekšnosacījumi īstiem izrāvieniem — parādās jauni materiāli, enerģijas sistēmas kļūst gudrākas un veidojas reāls komerciāls pieprasījums pēc Mēness misijām.
"Laikā, kad Eiropa izrāda arvien ambiciozāku un stratēģiskāku pieeju kosmosa tehnoloģiju virzienā, ir īpaši svarīgi, lai mūsu uzņēmumi būtu šīs jomas priekšgalā. Mēs ar pārliecību atbalstām šo komandu un patiesi priecājamies, ka mūsu portfelī ir īsts "moonshot" — vistiešākajā nozīmē," saka Poļanska.
Viņa ir pārliecināta, ka Deep Space Energy izstrādātā tehnoloģija padarīs kosmosa izpētes un rūpniecības nākamo posmu par realitāti.
Elektroenerģijas ražošana uz Mēness
Ko tieši dara Deep Space Energy? Šis Latvijas kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums izstrādā jauna veida elektrības ģeneratoru kosmosam, kas izmantos radioisotopu siltumu, kas iegūts no kodolatkritumiem, tādējādi darot iespējamu elektrības ražošanu pat tad, kad Saule nav pieejama. Ar šo tehnoloģiju uzņēmums plāno pēc iespējas ātrāk padarīt iespējamu Mēness izpēti un resursu ieguvi.
"Nākotnes pakalpojumu pieejamība un rūpnieciskās darbības apjoms uz Mēness ir tieši saistīts ar enerģijas pieejamību un cenu. Piecreiz palielinot saražotās elektroenerģijas daudzumu uz vienu radioisotopa kilogramu, mēs faktiski samazinām izmaksas par kilovatstundu uz Mēness. Tas nozīmē, ka visas aktivitātes tā virsmā kļūst pieejamākas. Rezultātā šādu aktivitāšu apjoms pieaugs, līdz ar to arī pieprasījums pēc enerģijas," skaidro Ščepanskis.
Viņš ir pārliecināts, ka Deep Space Energy ir Latvijas iespēja nostiprināt savu pozīciju Mēness ekonomikā: "Gadsimta vidū Mēness ekonomika būs aptuveni līdzvērtīga Polijas IKP. Un mēs varam būt tās daļa. Tas nozīmē, ka Deep Space Energy darbība uz Mēness varētu dubultot Latvijas IKP. Taču tas būs gadsimta vidū. Pagaidām mūsu tehnoloģija var palīdzēt Eiropai risināt tikpat svarīgu izaicinājumu — drošības jomā."
Militāro izlūkošanas satelītu noturības stiprināšana
Radioisotopu ģeneratoru tehnoloģija risina arī svarīgus izaicinājumus aizsardzības nozarē.
"Mūsdienu karadarbība balstās uz satelītu nodrošinātiem izlūkošanas datiem. Piemēram, Krievija spēja ātri likvidēt Ukrainas placdarmu Kurskas reģionā, kad Amerikas Savienotās Valstis pārtrauca izlūkdatu piegādi. Tas parāda, cik kritiski svarīgi ir satelītu dati. Diemžēl militāro satelītu trūkums ir visbūtiskākā nepilnība Eiropas aizsardzībā. Mēs paļaujamies uz ASV datiem, jo ASV ir šādi satelīti. Nesenākie notikumi liecina, ka lielāka neatkarība — pat no sabiedrotajiem — un suverēnu aktīvu attīstīšana stratēģiski svarīgās jomās ir vitāli svarīga. Militārie satelīti, īpaši dārgie ģeostacionārie, ir konkrēta joma, kurā Eiropai ir jāiegulda resursi," uzsver Ščepanskis.
Dārgo militāro satelītu noturība pret iespējamiem ienaidnieka traucējumiem ir izšķiroša, lai nodrošinātu drošu piekļuvi izlūkdatiem. Tāpēc viens no jaunākā NATO Ziemeļatlantijas aizsardzības inovāciju paātrinātāja (DIANA) konkursa izaicinājumiem ir īpaši veltīts kosmosa aktīvu noturībai. Deep Space Energy ir pirmais Latvijas uzņēmums, kas pieņemts NATO DIANA paātrinājuma programmā. Ščepanskis uz to lepojas īpaši, jo konkurence ir sīva — tiek apstiprināti tikai 4% no visiem projektu pieteikumiem.
"NATO dalībvalstīm nav tik lielu armiju kā dažām citām valstīm, tāpēc NATO iegulda, lai nodrošinātu, ka alianses tehnoloģiskā izcilība pārspēj pretinieku iespējas. NATO izvēlējās mūs, jo uzskata, ka mūsu tehnoloģijai ir potenciāls veicināt alianses tehnoloģisko pārākumu. DIANA kosmosa izaicinājumu grupā ietilpst vairāki Lielbritānijas un ASV uzņēmumi, kā arī firmas no Zviedrijas un Portugāles. Jau tas vien ir liels sasniegums, ka Latvijas jaunuzņēmumam izdevies pievienoties šai grupai, kuru vēsturiski dominē lielvalstis," saka Ščepanskis.
Deep Space Energy īstermiņa stratēģija ir vērsta uz aizsardzības tirgu — NATO satelītu noturības uzlabošanu. Taču Ščepanskis uzskata, ka ilgtermiņā uzņēmums būs starp Mēness ekonomikas dalībniekiem.
Foto: Deep Space Energy
Avots: Labs of Latvia
