Valdība šodien, 2025. gada 25. jūnijā, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos grozījumus, kas paredz 4,9 miljonu eiro papildu ieguldījumu Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās. Šis finansējums sekmēs Latvijas zinātnes un augsto tehnoloģiju nozares attīstību, veicinās uzņēmumu un pētniecības institūciju dalību starptautiskos projektos un nodrošinās taustāmus ekonomiskos ieguvumus. Vienlaikus tas stiprinās inovāciju potenciālu un starptautisko sadarbību, kas ir būtiska Latvijas konkurētspējas un drošības nodrošināšanai. Kopā ar valsts budžeta līdzfinansējumu Latvijas ieguldījums 2026. gadā sasniegs sešus miljonus eiro.
Urethanes Technology International 2025. gada vasaras numurs ietver visaptverošu rakstu, kas izceļ Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta ieguldījumu Eiropas jaunākā kosmosa palaišanas transportlīdzekļa — Ariane 6 — izstrādē.
2025. gada 4. jūnijā Latvijas izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde aizvadīja tikšanos ar Indijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Namratu S. Kumaru (Namrata S. Kumar). Tikšanās laikā tika pārrunātas abu valstu sadarbības iespējas augstākās izglītības un pētniecības jomā, jo Indija ir viena no pasaules vadošajām informācijas tehnoloģiju un inovāciju eksportētājvalstīm.
2025. gada 23 maijā, Latvija oficiāli kļūst par dalībvalsti Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (Treaty on Principles Governing the Activities of States in the Exploration and Use of Outer Space, including the Moon and Other Celestial Bodies) jeb Kosmosa līgumam. Tā darbības mērķis ir uzturēt mieru, drošību, mazināt konfliktu riskus un veicināt sadarbību kosmosā.
Airbus (biržas simbols: AIR), Leonardo (Borsa Italiana: LDO) un Thales (Euronext Paris: HO) ir parakstījuši saprašanās memorandu, kura mērķis ir apvienot to attiecīgās kosmosa aktivitātes jaunā uzņēmumā.
2025. gada 23. maijā Latvija oficiāli pievienojās Līgumam par principiem, kas reglamentē valstu darbību kosmosa izpētē un izmantošanā, ieskaitot Mēnesi un citus debess ķermeņus, jeb Kosmosa līgumam. Tā mērķis ir uzturēt mieru un drošību, mazināt konfliktu risku un veicināt sadarbību kosmosā.
Š.g. 23. maijā Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas Padomes sanāksme, piedaloties arī Latvijas pārstāvjiem. Sanāksmes laikā tika apspriesti būtiski jautājumi par zinātnes, inovāciju un kosmosa tehnoloģiju attīstību Eiropā, uzsverot to nozīmi sabiedrības drošībai, pētniecības iespējām un modernu tehnoloģiju pieejamībai ikdienā.
No 2025. gada 19. līdz 21. maijam Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un vadošā Vācijas satelītu ražotāja OHB Systems AG pārstāvji apmeklēja Latviju, lai stiprinātu sadarbību ar Latvijas iestādēm, uzņēmumiem un pētniecības organizācijām kosmosa nozarē. Vizīte ietvēra tikšanās ar Latvijas Kosmosa biroju, kā arī nozares un pētniecības iestāžu pārstāvjiem, lai pārskatītu Latvijas sasniegumus ESA programmās un izpētītu nākotnes sadarbības iespējas.
2025. gada 14.–15. maijā Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) rīkoja konferenci "Jaunās iespējas un valstis Eiropas kosmosa nozarē" ESA/ESRIN Fraskati, Itālijā. Pasākums pulcēja kosmosa nozares jaunos un pieredzējušos dalībniekus, lai veicinātu jaunas partnerības un starptautisko sadarbību visā Eiropā.
Eiropas Aviācijas, drošības un aizsardzības nozaru asociācija (ASD) ar prieku uzņem Latvijas Drošības un aizsardzības nozaru federāciju (FSDI), pastiprinot Eiropas aizsardzības balsi ar Baltijas perspektīvām un stiprinot pārrobežu sadarbību un noturību Eiropas drošībā un rūpniecībā.
Eiropas kosmosa nozare 3.–4. aprīlī pulcējās Eiropas Kosmosa aģentūrā (ESA) Nīderlandē, lai gūtu ieskatu Eiropas kosmosa nākotnes perspektīvās. Pasākumā piedalījās arī Latvijas delegācija.
Kosmosa tehnoloģiju uzņēmums NRG Solutions ir uzņemts Eiropas Kosmosa aģentūras Biznesa inkubācijas centra Latvijā "ESA BIC Latvia" atbalsta programmā. Tas ir pirmais uzņēmums, kas uzņemts inkubācijas programmā, kura piecu gadu periodā plāno atbalstīt vismaz 12 jaunuzņēmumus.
2025. gada 19. martā Latvijas ārlietu ministres Baibas Brazes oficiālās vizītes Indijā laikā notika augsta līmeņa tikšanās ar Indijas Kosmosa pētniecības organizāciju (ISRO). Latvijas kosmosa nozari pārstāvēja Latvijas Kosmosa industrijas asociācija (LAIK), kurā piedalījās Mihails Ščepanskis, Deep Space Energy izpilddirektors, un Pavels Razmajevs no Eventech.
Šodien, 25. martā, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jānis Paiders ar Ukrainas valsts Kosmosa aģentūras vadītāja pienākumu izpildītāju Volodimiru Mihejevu (Volodymyr Mikheiev) pārrunāja sadarbību kosmosa jomā. Tikšanās notika pirms saprašanās memoranda par sadarbību kosmosa izpētes un izmantošanas jomā parakstīšanas starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju un Ukrainas valsts Kosmosa aģentūru, kas plānota rīt, 26. martā.
No 2025. gada 25. līdz 27. martam Rīgā, Latvijā, notika Integrēto globālo kontu ekspertu grupas 8. sanāksme. Sanāksmes pirmā diena bija veltīta semināram par kosmosa ekonomikas tematisko kontu, kurā Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) un nacionālo kosmosa aģentūru delegāti pulcējās, lai apspriestu strauji augošo kosmosa nozari.
Eiropas Kosmosa aģentūra ir publicējusi savu stratēģiju, kas aplūko izaicinājumus un iespējas līdz 2040. gadam. Stratēģija 2040 ir veidota ap pieciem aptverošiem mērķiem, katram no kuriem ir noteikti konkrēti uzdevumi.
2025. gada 6. martā Eiropas raķete Ariane 6 veiksmīgi startēja otro reizi no Franču Gviānas, nogādājot CSO-3 satelītu orbītā. Šis sasniegums iezīmē Ariane 6 pirmo komerciālo lidojumu (reiss VA263), kurā visas misijas fāzes izpildījās nevainojami, tostarp palīgdzinēja bloka (APU) atkārtota aizdedzināšana un Vinci dzinēja trešais paātrinājums.
2025. gada 28. februārī Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) rīkoja ceremoniju, kurā tika godināti zinātnieki un pētījumu grupas, kuru darbs bija starp divpadsmit nozīmīgākajiem zinātniskajiem sasniegumiem 2024. gadā. Viens no sasniegumiem bija Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta lietišķais pētījums "Eiropas nesējraķetes Ariane-6 pirmais lidojums ar Latvijā izstrādātu kriogēno izolācijas materiālu".
Gandrīz 14 miljoni eiro būs pieejami studentu inovāciju atbalstam, un jauni projekti varēs tikt uzsākti līdz gada beigām. Tikmēr iepriekšējās grantu programmas ietvaros Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti sāka izstrādāt tehnoloģijas raķešu palaišanai, un komanda turpina darbu ar uzņēmuma atbalstu.
EO-BALP projekta ietvaros Baltic Satellite Service kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Latvijas partneriem ir izveidojuši dažādas lietotnes, kas pieejamas GEOHUB platformā, tostarp Meža monitoringa pakalpojumu. Šī lietotne ļauj lietotājiem piekļūt satelītdatiem, lai uzraudzītu cirsmas un meža veselības riskus.
2.februārī Ministru prezidente Evika Siliņa un Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša apmeklēja Ventspils Augstskolas (VA) Inženierzinātņu pētniecības institūta Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (IPI VSRAC), lai apspriestu Latvijas tehnoloģiskās iespējas. Pēc IPI VSRAC apmeklējuma Ministru prezidente un ministre A. Čakša uzsvēra Irbenes infrastruktūras nozīmi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
No 3. līdz 14. februārim Vīnē, Austrijā, norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Kosmosa miermīlīgas izmantošanas komitejas 62. sesija. Pirmajā norises dienā šajā sesijā ar ziņojumu piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Lana Frančeska Dreimane.
Pirmā Piedāvājumu izvērtēšanas padome (TEB) kosmosa jaunuzņēmumiem ir oficiāli noslēgusies. Ekspertu komandu veidoja ESA BIC Latvia vadītājs Levs Lapkis, ESA BIC komercializācijas virsniece Moda Mulleka un Latvijas delegācijas vadītājs ESA Kaspars Karolis, kā arī vietējie kosmosa ekonomikas eksperti no RTU Zinātnes un inovāciju centra, RTU FMETA Aviācijas institūta un Vides risinājumu institūta.
Ņemot vērā astoņzobu egļu mizgraužu radīto bojājumu pieaugumu apsaimniekojamajā teritorijā, pagājušajā gadā akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM) uzsāka algoritma izstrādi potenciāli bojātu egļu audžu identificēšanai, lai ilgtermiņā varētu plānot saimniecisko darbību, ierobežojot mizgraužu bojājumus noteiktajās audzēs. Algoritms balstās uz augstas izšķirtspējas Sentinel-2 satelītattēliem, kas aptver visu valsts teritoriju.
Pagājušā gada jūlijā Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) raķete Ariane-6 nogādāja mākslīgos satelītus kosmosā. Veiksmīgais raķetes starts ir arī Latvijas zinātnieku nopelns. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā izstrādāts unikāls materiāls pasargā raķetes degvielas tvertnes no kosmosa ārkārtīgi zemajām temperatūrām.
Nākotnē nesankcionētu būvdarbu veikšana, nepamanot to, var kļūt gandrīz neiespējama. 2025. gadā Latvija sāks testēt, kā satelītattēlus varētu izmantot cīņā pret nelegālu būvniecību. Pilotprojekta mērķis ir izstrādāt mehānismu, kas saistīs ainavu izmaiņas ar datubāzu dokumentāciju un ļaus amatpersonām noteikt, vai būvdarbi ir atļauti, pat bez būvvaldes ekspertu pārbaudēm.
Latviešu izcelsmes astronoms, Latvijas Universitātes (LU) absolvents Kārlis Kaufmanis (1910 - 2003) savulaik kļuva pazīstams visā pasaulē, pateicoties savai izcilajai spējai savienot zinātniskos atklājumus ar kultūras un reliģiskajiem aspektiem. Viņa slavenā “Betlēmes zvaigznes lekcija”, ko pat translēja ASV starptautiskā raidstacija “Amerikas balss” (Voice of America), kļuva par sava veida amerikāņu Ziemassvētku tradīciju, iepriecinot tūkstošiem klausītāju. Šajā lekcijā Kaufmanis piedāvāja zinātnisku skaidrojumu kristīgajā tradīcijā sastopamajam debesu simbolam – Betlēmes zvaigznei, apgalvojot, ka tā, iespējams, bijusi Jupitera un Saturna satuvināšanās jeb lielā konjunkcija.
2024. gada decembrī Eiropas novatoriskais daudzreizēji izmantojamās raķetes pirmais posms Themis sasniedza nozīmīgu atskaites punktu, veiksmīgi izturot "pilno atbilstības pārbaudi" ArianeGroup iekārtā Lē Mjuro, Francijā. Viens no projekta īstenošanas partneriem ir Latvijā reģistrēts uzņēmums SIA WIT Berry.
Šodien, 17. decembrī, Ministru kabinets (MK) ir pieņēmis lēmumu pārdalīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) elastīgo budžetu, novirzot finansējumu gadskārtējai iemaksai Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās. Līdz š.g. beigām ir paredzēts veikt iemaksas EKA 1 897 634 EUR apmērā par 2025. gadu, kas kopā ar jau piešķirto finansējumu nodrošinās minimālās iemaksas saskaņā ar starptautisko līgumu. Tādējādi tiks nodrošināta Latvijas mērķu sasniegšana šajā stratēģiski svarīgajā nozarē.
Noslēdzies piektais Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Latvijas nacionālās programmas konkurss, kura ietvaros apstiprināti 10 projekti par kopējo summu 1,581,267 eiro. Pateicoties Latvijas asociētās dalībvalsts statusam EKA, ik gadu Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajiem institūtiem ir iespēja iegūt finansējumu kosmosa tehnoloģiju un risinājumu attīstībai.
