SASNIEGUMS: Latvijā izstrādāts materiāls dodas kosmosā

Pagājušā gada jūlijā Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) raķete Ariane-6 nogādāja mākslīgos satelītus kosmosā. Veiksmīgais raķetes starts ir arī Latvijas zinātnieku nopelns. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā izstrādāts unikāls materiāls pasargā raķetes degvielas tvertnes no kosmosa ārkārtīgi zemajām temperatūrām.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras kosmosa raķešu inženieri, ir nodrošināt raķetes degvielas tvertņu (šķidrā skābekļa un ūdeņraža) termisko izolāciju. Tas ir būtiski, jo izolācijas materiālam jāiztur termiskais šoks, ko rada kosmosa ārkārtīgi zemās temperatūras, kas var sasniegt pat mīnus 253 grādus pēc Celsija, kā arī palaišanas laikā piedzīvotie spēki. Pētniekiem jārada materiāli, kas šajos apstākļos nekļūst trausli — un to ir izdevies panākt Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polimēru laboratorijas zinātniekiem.

Dažādi poliuretāna putu veidi tiek plaši izmantoti materiālos: mīkstā versija — mēbeļu un automašīnu sēdekļu polsterējumam, cietā versija — būvniecībā, ledusskapjos termiskajai izolācijai un citur. Savukārt raķetes virsmā šis materiāls tiek izsmidzināts plānā kārtā, radot tekstūru, kas līdzīga aitas vilnai. Šis materiāls nav putots iepriekš, bet gan tiek pūsts ar speciālu pistoli, kas savienota ar divām tvertnēm, kurās katra satur atsevišķu komponentu. Vielas sajaucas tikai putošanas procesā.

Jāatzīmē, ka krioizolācijas materiāla ķīmiskais sastāvs atšķiras, piemēram, no putugumijai, kuras poras nav noslēgtas un tāpēc nenodrošina izolāciju.

"Ir izstrādātas speciālas poliuretāna putu formulas darbam kriogēnajās temperatūrās, jo ļoti zemās temperatūrās visi materiāli kļūst trausli un drūp. Raķetei nepieciešama gan kriogēnā izolācija, gan materiāls ar augstu mehānisko izturību, jo palaišanas laikā rodas dažādas vibrācijas un termiskās slodzes," skaidroja vadošais pētnieks, akadēmiķis Uģis Cābulis.

Institūtam ir gadu desmitiem ilga pieredze kriogēno izolācijas materiālu pētniecībā. Darbs pie raķetēs izmantotā pārklājuma sākās pirms 20 gadiem, kad Vācijas uzņēmumu grupa "Ariane" uzaicināja Latvijas pētniekus izstrādāt piemērotu materiālu raķetei.

Poliuretāna putas, no kurām izgatavots krioizolācijas materiāls, tiek radītas, sajaucot divus komponentus: polikomponentu un izocianātu.

Uz jautājumu, kā viņi nonāca pie raķetēs izmantotās formulas, Cābulis atbildēja: "Nu, tādi mēs esam — ķīmiķi, materiālzinātnieki. Strādājam, modificējam sastāvus, tad formulas un aprēķinus, modelēšanu — un nonācām pie tā!"

Ir bijis daudz testu, un daudz kas bija jāmaina un jāizmēģina. Viens no Eiropas Kosmosa aģentūras nosacījumiem bija tas, ka materiāls jāizgatavo no Eiropā pieejamiem komponentiem un ka raķešu būvētāji varētu ražot krioizolācijas materiālu, balstoties uz Latvijas recepti. Ja Kosmosa aģentūra būvēs jaunas raķetes, plānots izmantot Latvijā izstrādāto materiālu.

Pētnieki arī pēta iespējas radīt krioizolācijas materiālus no atjaunojamiem resursiem. Tomēr raķetē izmantotais materiāls ir izgatavots no naftas produktiem. Tas tāpēc, ka no koka vai rapša izgatavotu materiālu īpašības ir mainīgas — būvniecībai tās ir pieņemamas, taču raķetes konstrukcijā visam jābūt nevainojamam.

"Kosmosā receptei jābūt ārkārtīgi precīzai, lai lidojuma laikā neveidotos defekti," piebilda Cābulis.

Institūts var testēt materiālu tikai aptuveni mīnus 170 grādu temperatūrā. Tāpēc gala testi tika veikti Eiropas Kosmosa aģentūras laboratorijās.

Koksnes ķīmijas institūta pētnieku sasniegums kriogēnā izolācijas materiāla izstrādē tika atzīts par vienu no Latvijas zinātniskajiem izrāvieniem 2024. gadā.

Tikmēr pētnieki turpina pētīt poliuretāna putas gan to īpašību uzlabošanai, gan atjaunojamo resursu izmantošanas iespēju meklēšanai. Cābulis atzīmēja, ka krioizolācijas materiāli nākotnē būs ļoti pieprasīti. Piemēram, krioizolācija nepieciešama arī tvertnēm, ko izmanto sašķidrināto gāzu un ūdeņraža transportēšanai.

Foto: Ilze Kuzmina
Avots: Lsm.lv